Pieci dzimumi

 

Brauna Universitātes (ASV) bioloģijas un sieviešu studiju profesores Annas FAUSTO-STERLINGAS (Ann Fausto-Sterling) raksts “Pieci dzimumi” (tulkojums latviešu valodā) atrodams šeit:

http://www.dialogi.lv/article.php?id=238&t=0&rub=0

Ainars Baštiks

Foto no bm.gov.lv

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

29.04.2004.-

 

Dzimis: 1958.gada 26.oktobrī, Liepājā

Tautība: Latvietis

Izglītība:

1997.g. – 1999.g. – Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures maģistrs;
1997.g. – Evangelical Development Ministry Institute (EDMI)- kursi, Orlando, ASV;

1995.g. un 1998.g. – Schloss Mittersil Training Center – vasaras teoloģiskie kursi, Austrija;
1994.g. – angļu valodas studijas ASV;
1993.g. – teoloģijas studijas  Rušlikonas Teoloģijas seminārā (SITE), Šveice;
1982.g. – 1988.g. – Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures bakalaurs;
1980.g. – 1983.g. – Latvijas Baptistu Draudžu Brālības neklātienes teoloģiskie kursi;
1974.g. – 1978.g. – Liepājas Lietišķās mākslas vidusskola;
1965.g. – 1974.g. – Liepājas Raiņa 6.vidusskola.

 

Darba pieredze:

Kopš 2004.gada 29.aprīļa – Bērnu un ģimenes lietu ministrs;

Kopš 1987.g. – Rīgas Mateja baptistu draudze, mācītājs;
2004.gada 5.februāra – 2004.gada 18.martam – 8.Saeimas deputāts;
2002.gada 7.novembra – 2004.gada 29.janvārim – īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās;
2002.gada 5.novembra – 2002.gada 14.novembrim – 8.Saeimas deputāts;
1985.g. – 1989.g. – Latvijas Vēstures muzejs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks;
1984.g. – 1985.g. – fabrika “Aurora”, mākslinieks;
1981.g. – 1983.g. – restaurācijas firma “Restaurators”, galdnieks;
1978.g. – 1980.g. – dienests Padomju armijā.

 

Sabiedriskā darbība:

Kopš 2007.g. – Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa valdes loceklis;

2002.g. – 2007.g. Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja vietnieks;
2000.g. -  2006.g. Latvijas baptistu draudžu savienības Teoloģiskais seminārs, valdes loceklis;
1998.g. – 2000.g. – Latvijas izglītības un zinātnes ministrija,  Reliģiskās izglītības konsultatīvā padome, padomes loceklis;
1999.g. – 2003.g.  – Atbalsta fonds cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Bethpage”, valdes loceklis;
1998.g. – 2002.g. – Bērnu un jaunatnes izglītības atbalsta fonds “Levijs”, valdes loceklis;
1997.g. – 2002.g. – Latvijas Kristīgais radio, Atbalsta fonda loceklis;
Kopš 1997.g. – Latvijas Bībeles biedrība, valdes loceklis;
1996.g. – 2002.g. – Latvijas baptistu draudžu savienība, bīskapa vietnieks;
1992.g. – 2002.g. – Latvijas baptistu draudžu savienība, padomes loceklis.

 Politiskā piederība: Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa biedrs.

 Ģimenes stāvoklis: precējies, pieci bērni.

 

Informācijas avoti:

• Bērnu un ģimenes lietu ministrijas interneta lapa

Jānis Šmits

Foto no LPP/LC interneta lapas

8. un 9.Saeimas deputāts

Darbība 9.Saeimā

Ievēlēts no saraksta  Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienība (Kurzemes vēlēšanu apgabalā)

Dzimis:   1968. gadā
Dzīvesvieta:   Rīga
Izglītība:   augstākā

E-pasta adrese: Janis.Smits@saeima.lv

Darbība 9.Saeimas frakcijās:

No 16.11.06. – uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus
No 16.11.06. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija

Darbība 9.Saeimas komisijās, delegācijās, grupās:
komisijas:
…….. pastāvīgās komisijas ……..
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija – priekšsēdētājs
Pilsonības likuma izpildes komisija
…….. apakškomisijas ……..
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija
Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisija
Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisija

delegācijas:
NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācija – aizstājējs

grupas:
Deputātu grupa “Eiropas parlamentārieši Āfrikai”
Deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem
Deputātu grupa sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Filipīnu parlamentu – priekšsēdētāja vietnieks
Deputātu grupa sadarbībai ar Indijas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Īslandes parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Japānas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Krievijas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Kubas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Singapūras parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Taivānas parlamentu
Deputātu grupa sadarbībai ar Tunisijas parlamentu

Darbība 8.Saeimā

Saeimas sekretārs (no 18.03.04 . līdz 03.11.05.)
Ievēlēts no saraksta  “Latvijas Pirmā Partija”

Pamatdarbs, kandidējot uz 8.Saeimu: Ērgļu Evanģeliski Luteriskā draudze, mācītājs

Darbība 8.Saeimas frakcijās:

No 18.03.04. – uz laiku, kamēr Ē.Jēkabsons pilda Iekšlietu ministra amatu
No 18.03.04. līdz 19.01.05. Latvijas Pirmās partijas frakcija
No 19.01.05. līdz 03.11.05. Latvijas Pirmās partijas frakcija priekšsēdētājs
No 03.11.05. – izbeidzas deputāta pilnvaras sakarā ar deputāta mandāta atjaunošanu Ē.Jēkabsonam
No 03.11.05. – uz laiku, kamēr D.Jaundžeikars pilda Iekšlietu ministra amatu
No 03.11.05. – Latvijas Pirmās partijas frakcija – priekšsēdētājs

Darbība 8.Saeimas komisijās, delegācijās, grupās::
komisijas:
…….. pastāvīgās komisijas ……..
Juridiskā komisija
Nacionālās drošības komisija

grupas:
Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Čīles parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Ēģiptes parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Indijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Kanādas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Korejas Republikas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Moldovas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Šrilankas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupa
Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupa

 

Informācijas avoti:

• Vikipēdija
• Saeimas interneta lapa

A.Baštiks par tēvu dienu

„Ar šiem svētkiem mēs varēsim akcentēt atbildīgā, apzinīgā un vīrišķīgā vīrieša tēlu, kurš izdara savu izvēli, stingri pie tās turas un atbild par tās sekām visā savas dzīvas garumā. Šādu vīrieti patiešām var saukt par tēvu – cilvēku, kurš nodrošina savas ģimenes eksistenci, gādā par tuvinieku drošību, mīl savus bērnus un sievu. Tas ir cilvēks bez tukšas ārišķības un uzspēlētas bravūras – viņam nav vajadzības gozēties dzeltenās preses izdevumos ar jaunām mīļākajām vai automašīnām, jo arī bez tām viņa vīrišķais potenciāls ir piepildīts”

Avots: 12.09.2008. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas preses relīze

BM: Tēva dienu virzīs iekļaušanai atzīmējamo dienu sarakstā

Foto: DominÖ, Flickr

Pārpublicēts no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas interneta lapas.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BM) gatavo priekšlikumu Saeimai par Tēva dienas iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā. Paredzams, ka šī diena būs septembra otrajā svētdienā – tātad šogad Tēva dienu varam atzīmēt jau 14. septembrī.

Šā gada pavasarī BM sadarbībā ar portālu „Draugiem.lv” veica plašu sabiedrības aptauju par nepieciešamību ieviest šādu īpašu dienu tēvam, vienlaikus izstādē „Bērnu pasaule 2008” tika veikta arī apmeklētāju anketēšana šajā jautājumā. Aptauju rezultāti liecināja, ka nospiedošs vairākums respondentu uzskata – īpaša diena ir nepieciešama arī visiem labajiem, apzinīgajiem tēviem. Pēc Saeimas rudens sesijas sākšanās priekšlikumu ieviest arī Tēva dienu kopā ar aptauju datiem paredzēts iesniegt likumdevējiem. Kā zināms, Latvijā jau tiek atzīmētas Mātes diena un Ģimenes diena, kas abas ir maijā, savukārt 8. martā liela daļa sabiedrības svin Starptautisko sieviešu dienu.

„Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā ir ļoti daudz patiesi labu, mīlošu tēvu, kuru devums savām ģimenēm nav pietiekami novērtēts. Arī viņi ir pelnījuši atzinīgus vārdus un savu, īpašu dienu,” uzskata bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. „Gādīgs ģimenes cilvēks mūsdienu sabiedrībā nav starp populārākajiem tēliem un liela loma tajā ir arī medijiem, kas popularizē pavisam citu vīrieša tipu. Šī diena būs laba iespēja atcerēties, ka bērnam vislabāko audzināšanu un pieredzi var dot māte kopā ar tēvu – katrs ar savu unikālu dzīves skatījumu, emocijām un attieksmi.”

„Ar šiem svētkiem mēs varēsim akcentēt atbildīgā, apzinīgā un vīrišķīgā vīrieša tēlu, kurš izdara savu izvēli, stingri pie tās turas un atbild par tās sekām visā savas dzīvas garumā. Šādu vīrieti patiešām var saukt par tēvu – cilvēku, kurš nodrošina savas ģimenes eksistenci, gādā par tuvinieku drošību, mīl savus bērnus un sievu. Tas ir cilvēks bez tukšas ārišķības un uzspēlētas bravūras – viņam nav vajadzības gozēties dzeltenās preses izdevumos ar jaunām mīļākajām vai automašīnām, jo arī bez tām viņa vīrišķais potenciāls ir piepildīts”, norāda ministrs, aicinot visu Latvijas sabiedrību atzinīgi novērtēt tos tēvus, kuri patiešām ir šī vārda cienīgi.

Portālā „Draugiem.lv” veiktās aptaujas dati liecināja, ka Tēva dienas ieviešanu atbalsta 137 748 cilvēki, kas bija 92,25% no visiem balsojušajiem. Savukārt no 412 aizpildītajām anketām pozitīvs viedoklis tika pausts 406 anketās, bet pret Tēva dienu iebilda tikai 6 respondenti.

BridgeCamp – tilts starp web speciālistiem un nevalstisko sektoru 12.09.

Gadskartejais “BridgeCamp” pasakums, 12. septembris, piektdiena
Reval Hotel Latvija

10:00 Reģistrācija pie Sigmas zāles, Reval Hotel Latvija
10:45 Atklāšana
11:00 Paneļdiskusija “Kāda ir jauno mediju ietekme uz nevalstisko organizāciju un bibliotēku darbu?” Moderē Natālija Pilipjonoka.
Piedalās:
Maksims Berjoza, jauno mediju speciālists (biedrības Social Media Bridge priekšsēdētājs)
Krista Baumane, politika.lv producente
Jānis Ziediņš, bloga www.b20.lv autors
Emīls Klotiņš, LNB Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors
Edgars Jēkabsons, LNB Digitālās bibliotēkas informatīvo sistēmu projektētājs
Ernests Štāls, SIA “Soon” sociālo projektu vadītājs
Ģirts Slaviņš, AS Diena interneta attīstības vadītājs.
Māris Reliņš, LETA biznesa attīstības projektu vadītājs.
12:00 Tehniskais pārtraukums
12:40-18:30 Sākas prezentācijas un diskusijas 2 plūsmās, uz sienas kā parasti būs balta lapa, kur pierakstīt savu prezentāciju.
14:00-14:30 Diskusija “Blogu/NVO mājaslapu monetizācija. Filozofijas pusstunda.” Moderē Maksims Berjoza.
Ansis Štāls, AdNet.lv
Krista Baumane, politika.lv producente

16:00-16:30 Diskusija “Kā pievērst interneta mediju uzmanību?” Moderē Krista Baumane.
Piedalās:
Voldemārs Oliņš, Apollo.lv galvenais redaktors
Miks Latvis, bloga onkulis.com autors
18:40-19:00 Noslēgums

Aizliegs diskriminēt dēļ dzimuma, rases un etniskās piederības

Foto: i,max, flickr

Pārpublicēts no Labklājības ministrijas interneta lapas

Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi sabiedrībā, turpmāk būs aizliegts dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ diskriminēt fizisku personu, kas veic saimniecisku darbību, proti, pašnodarbinātos,  individuālos komersantus un citus.

To paredzēs Labklājības ministrijas izstrādāts likumprojekts, lai sekmētu diskriminācijas izskaušanu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ, jo tā Eiropas Savienībā (ES) ir plaši izplatīta.

Šāda diskriminācija ir cilvēktiesību pārkāpums, jo nav vienlīdzīgas pieejas dažādiem pakalpojumiem, mazinās cilvēku integrācija sabiedrībā un paaugstinās sociālās atstumtības risku. Tāpat diskriminācija kavē ekonomisko attīstību dalībvalstīs, jo uzņēmējiem netiek nodrošināti vienādi apstākļi kopējā tirgū.

Arī Latvijā ir sastopama nepamatota atšķirīga attieksme pret cilvēkiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. To apstiprina Tiesībsarga birojā apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām – pērn Tiesībsarga birojā saņemtas 53 sūdzības par diskrimināciju uz rasu vai etniskās piederības pamata, bet 37 sūdzības par dzimumdiskriminācijas gadījumiem.

Jaunais likumprojekts noteiks mehānismus tiesību aizsardzībai, patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja saimnieciskās darbības veicējs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses u.c.

Likumprojekts „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektu vēl skatīs valdībā un Saeimā.

Informāciju sagatavoja: Liene Zvereva, sabiedrisko attiecību speciāliste 67021666, 26519920, liene.zvereva@lm.gov.lv.

Patērētāji aizsargāti pret dzimumdiskrimināciju

Ar bērnu ratiņiem veikalā nebraukt, paziņojums pie mēbeļu veikala Imantā. Foto: Dzimtes lietas Latvijā

2008.gada 23.jūlijā spēkā stājušies grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka fizisku personu, kas preci vai pakalpojumu neiegādājas saimnieciskai darbībai, diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

Turpmāk aizliegts atteikties sniegt pakalpojumu vai pārdot preci dzimuma, rases vai etniskās piederīgas dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci uz mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no piederības noteiktam dzimumam, rasei vai etniskajai grupai.

Būtiskākās grozījumu normas:

1. atšķirīgas attieksmes aizliegumu;
2. izņēmumus atšķirīgas attieksmes principa piemērošanā;
3. pārkāpuma gadījumā pierādīšanas pienākumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, nevis patērētājam;
4. aizskaršanas aizliegumu;
5. aizliegumu dot norādījumu diskriminēt;
6. sievietes aizsardzību sakarā ar grūtniecību un maternitāti;
7. aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja patērētājs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses;
8. patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu;
9. atšķirīgas attieksmes pret patērētāju pieļaušanu, ja preces piedāvāšana vai pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Ar likuma grozījumiem daļēji tiek pārņemtas divu ES direktīvu normas:

• Padomes 2004.gada 13.decembra direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
• Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – 2000/43/EK).

Resursi:

• Likuma grozījumu teksts likumi.lv
• Likumprojekta anotācija Saeimas interneta lapā
• Tiesībsargs par likuma stāšanos spēkā

16.11.2007. – Izveidots LPP/LC Sieviešu klubs

2007.gada 16.novembrī tika izveidots partijas LPP/LC Sieviešu klubs. Par kluba prezidenti ievēlēta Maiga Dzērvīte, par viceprezidenti – Gunta Kelle. Valdes sastāvā:

• Gunita Ancena,
• Inese Krustiņa,
• Irēna Kondrāte,
• Aija Miezīte,
• Sanita Meijere,
• Aija Poča,
• Inese Žurovska.

Vairāk informācijas:

• LPP/LC interneta lapā
• Prezidente Maiga Dzērvīte, mob. 29450923; 29207466; maiga@latnet.lv; maiga.dzervite@parex.lv
• valdes locekle Inese Žurovska, mob. 2953625; 7618087; inese@lc.lv

Ināra Ostrovska par grozījumiem Darba likumā un seksuālo orientāciju

“Cienījamie deputāti! Mēs dzirdējām arī iepriekšējās debates. Es kategoriski protestēju pret to, ka mēs šeit gribot ieviest gandrīz vai koncentrācijas nometnes. Pilnīgi nepiekrītu Circenes kundzei.

Gribu atgādināt, ka ir apspiestie un ir labie. PSRS laikos visi homoseksuāļi bija slikti un bija kriminālsodāmi. Tagad homoseksuāļi ir labi. Tagad viņiem ir jābūt privilēģijām – un arī darba tirgū. Abi šie likumi, gan tas, kas bija PSRS laikā, gan arī tas, kas patlaban pastāv Eiropas darba tirgū, būtībā ir vienādi: abi balstās uz pieņēmumiem par homoseksuāļiem, kas neatbilst īstenībai. Īstenība ir tā, ka homoseksuāļi nav nedz labi, nedz slikti. Tie ir vienkārši dažādi, kā katra sabiedrības daļa. Starp homoseksuāļiem ir gan labāki cilvēki, gan gudrāki, gan sliktāki. Un, jo dažādāka ir mūsu sabiedrība, jo tā ir lielāka mūsu bagātība.

Un tāpēc man ir jāteic, ka katrai mūsu sabiedrības daļai piemīt visu šo cilvēcisko īpašību spektrs. Un, ja pasludina kādu sabiedrības daļu par labāku par citu, par mums, heteroseksuāļiem, ģimenes cilvēkiem, tad tā ir tā diskriminācija. Tāda pati, kāda bija Padomju Savienībā! Un tāpēc šeit nevar būt runa par to, ka Padomju Savienība ir darījusi vienu un ka mēs tagad darot līdzīgas lietas.

Tieši otrādi! Šodien, paceļot kādu seksuāli citādi orientētu cilvēku grupu pāri visiem un sakot, ka viņi ir labāki nekā mēs, mēs, tieši otrādi, diskriminējam ģimeni, diskriminējam bērnus, diskriminējam vīriešu un sieviešu attiecības.

Tāpēc es esmu kategoriski pret to iepriekšējo paziņojumu.

Un vispār aicinu balsot pret priekšlikumu par kaut kādām privilēģijām šai cilvēku kategorijai.”

Avots: 8.Saeimas 21.09.2006. sēdes stenogramma, grozījumi Darba likumā