Dzimums / dzimte. Ar dzimumu tradicionāli Latvijā saprot bioloģiski noteiktās sieviešu un vīriešu atšķirības (ārējās dzimumpazīmes, hormoni, hromosomas). 1970. gados veidojušās feministiskās pieejas skata dzimumu kā bioloģisku pamatu, savukārt dzimti – kā sociālu „virsbūvi” dzimumam. Tas nozīmē, ka bioloģiskie sievietes un vīrieši var būt „sievišķīgi” vai „vīrišķīgi”, ar to saprotot sociāli noteiktus priekšrakstus / lomas, ko viņi iemieso. Vēlāk veidojušos skatījumos (piemēram, 1990. gados Džūditas Batleres pieeja) šāds dalījums tiek apšaubīts, uzskatot, ka arī skatījums uz dzimumu ir sociāli veidots. Latviešu valodā jēdziens „dzimte” ir saistāms ar lietvārdu dzimti – sieviešu, vīriešu (citās valodās – arī vidējā), kas, iespējams, ir tikpat nejauša (tomēr kultūras un sociālo pieņēmumu noteikta) kā cilvēku dzimte jeb tas, ka, piemēram, (bioloģiskās) sievietes tiek saistītas ar audzināšanas un izglītības sfēru, bet vīrieši – ar tehniskām un fiziskām aktivitātēm. (Atskatoties vēsturē, sākotnēji tieši vīriešiem ir bijušas tiesības būt par skolotājiem. Turklāt pasaulē ir ciltis, kurās sieviešu un vīriešu darbība ir pilnīgi atšķirīga no mūsu kultūrā pieņemtās.) Latvijā ar vārdu „dzimums” bieži vien tiek saprasta gan tā bioloģiskā, gan sociālā sastāvdaļa, taču, lai uzsvērtu sociālo, maināmo un pārveidojamo aspektu, portāla veidotājas un veidotāji lieto jēdzienu „dzimte”.

Dzimumu līdztiesība / dzimumu vienlīdzība. Vienā veidā grūti definējams termins. Dzimumu līdztiesība liberālā feminisma izpratnē jeb dzimumu līdztiesības minimums nozīmē vienādas tiesības un iespējas vīriešiem un sievietēm. Latvijā izplatītākā un valsts līmenī pieņemamākā ir tieši šī, t.i., pašlaik diezgan labi tiek nodrošinātas vienādas tiesības (piemēram, Darba likumā) un minimāli – vienādas iespējas (katrs pats un katra pati var censties šīs iespējas īstenot esošajā likumu un sociālā nodrošinājuma ietvarā). Par šo pieeju, iespējams, liecina arī izplatītākais „līdztiesības”, nevis „vienlīdzības” jēdziena lietojums, t.i., uzsvars vairāk tiek likts uz tiesībām. Dzimumu līdztiesība nedaudz radikālākā (saukta arī par rezultāta vienlīdzību, šāda ideja raksturīga, piemēram, sociālistiskajam, marksistiskajam feminismam) izpratnē nozīmē papildus nodrošināt vīriešiem un sievietēm arī vienādas starta pozīcijas – lai, piemēram, atšķirīgs ekonomiskais stāvoklis nevarētu ietekmēt vienādu iespēju realizēšanu. Viena no šīs pieejas izpausmēm ir arī kvotas jeb noteiktas privilēģijas tā dzimuma/dzimtes pārstāvim vai pārstāvei, kas noteiktā jomā ir mazāk pārstāvēti. Radikālākajā izpratnē dzimumu vienlīdzība nozīmē ne tikai vīriešu un sieviešu vienādas tiesības, iespējas utt. esošās sistēmas ietvaros, bet pašas sistēmas mainīšana, t.i., hierarhisku, uz „vīrišķajām” dominēšanas un konkurēšanas vērtībām balstītu institūciju – piemēram, politikas un partiju sistēmas – pārveide.

Dzimuma diskriminācija. Viens no liberālā feminisma pieejas pamatjēdzieniem. LR Darba likuma 29. pantā teikts: „(5) Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. (6) Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.