ES plāno paaugstināt grūtnieču un sieviešu pēcdzemdību atvaļinājumā aizsardzību

Eiropas Komisija drīzumā plāno piedāvāt visā ES pagarināt minimālo “maternitātes”* atvaļinājuma laiku no 14 līdz 18 nepārtrauktām nedēļām jeb, attiecīgi, no 98 līdz 126 dienām.

Maternitātes” atvaļinājuma ekvivalents Latvijā, saskaņā ar “Darba likumu”, ir grūtniecības atvaļinājums, kā arī pēcdzemdību atvaļinājums un daļa no bērna kopšanas atvaļinājuma. Šobrīd Latvijā grūtniecības atvaļinājuma laiks ir no 56 līdz 70 dienām. Dzemdību atvaļinājuma ilgums – no 56 līdz 70 dienām. Sievietes juridiskā aizsardzība turpinās arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā – pusotrs gads līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Līdz ar to Latvijā pastāvošais “maternitātes”  atvaļinājuma ilgums ir garāks nekā Komisijas piedāvājumā.

Darba likuma 154.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
(1) Grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.
(2) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
(3) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.
(4) Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.
(5) Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

156.pants. Bērna kopšanas atvaļinājums
(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
(2) Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.
(3) Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.
(4) Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Avoti:

• EUobserver.com
• likumi.lv

Aizliegs diskriminēt dēļ dzimuma, rases un etniskās piederības

Foto: i,max, flickr

Pārpublicēts no Labklājības ministrijas interneta lapas

Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi sabiedrībā, turpmāk būs aizliegts dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ diskriminēt fizisku personu, kas veic saimniecisku darbību, proti, pašnodarbinātos,  individuālos komersantus un citus.

To paredzēs Labklājības ministrijas izstrādāts likumprojekts, lai sekmētu diskriminācijas izskaušanu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ, jo tā Eiropas Savienībā (ES) ir plaši izplatīta.

Šāda diskriminācija ir cilvēktiesību pārkāpums, jo nav vienlīdzīgas pieejas dažādiem pakalpojumiem, mazinās cilvēku integrācija sabiedrībā un paaugstinās sociālās atstumtības risku. Tāpat diskriminācija kavē ekonomisko attīstību dalībvalstīs, jo uzņēmējiem netiek nodrošināti vienādi apstākļi kopējā tirgū.

Arī Latvijā ir sastopama nepamatota atšķirīga attieksme pret cilvēkiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. To apstiprina Tiesībsarga birojā apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām – pērn Tiesībsarga birojā saņemtas 53 sūdzības par diskrimināciju uz rasu vai etniskās piederības pamata, bet 37 sūdzības par dzimumdiskriminācijas gadījumiem.

Jaunais likumprojekts noteiks mehānismus tiesību aizsardzībai, patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja saimnieciskās darbības veicējs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses u.c.

Likumprojekts „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektu vēl skatīs valdībā un Saeimā.

Informāciju sagatavoja: Liene Zvereva, sabiedrisko attiecību speciāliste 67021666, 26519920, liene.zvereva@lm.gov.lv.

Patērētāji aizsargāti pret dzimumdiskrimināciju

Ar bērnu ratiņiem veikalā nebraukt, paziņojums pie mēbeļu veikala Imantā. Foto: Dzimtes lietas Latvijā

2008.gada 23.jūlijā spēkā stājušies grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka fizisku personu, kas preci vai pakalpojumu neiegādājas saimnieciskai darbībai, diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

Turpmāk aizliegts atteikties sniegt pakalpojumu vai pārdot preci dzimuma, rases vai etniskās piederīgas dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci uz mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no piederības noteiktam dzimumam, rasei vai etniskajai grupai.

Būtiskākās grozījumu normas:

1. atšķirīgas attieksmes aizliegumu;
2. izņēmumus atšķirīgas attieksmes principa piemērošanā;
3. pārkāpuma gadījumā pierādīšanas pienākumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, nevis patērētājam;
4. aizskaršanas aizliegumu;
5. aizliegumu dot norādījumu diskriminēt;
6. sievietes aizsardzību sakarā ar grūtniecību un maternitāti;
7. aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja patērētājs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses;
8. patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu;
9. atšķirīgas attieksmes pret patērētāju pieļaušanu, ja preces piedāvāšana vai pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Ar likuma grozījumiem daļēji tiek pārņemtas divu ES direktīvu normas:

• Padomes 2004.gada 13.decembra direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
• Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (turpmāk – 2000/43/EK).

Resursi:

• Likuma grozījumu teksts likumi.lv
• Likumprojekta anotācija Saeimas interneta lapā
• Tiesībsargs par likuma stāšanos spēkā